2017

Ziedu burvība Herendas porcelānā
, 29.09.2017


Viesojas!
, 26.09.2017


Tradīcijas un pārmantojamība mūsdienu Slovākijas tautas mākslā
, 20.09.2017


Svētdien, 15. oktobrī, plkst. 12.00 Bērnu rīts muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”
, 17.09.2017


Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” aicina uz 20. gadsimta sākuma dzejas lasījumiem par ceriņiem
, 08.09.2017


Mihaila Eizenšteina 150. jubilejas svinības muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”
, 04.09.2017


Starptautiska konference “Kultūras mantojuma digitalizācija – iespējas un izaicinājumi”
, 04.09.2017


Ziedu burvība Herendas porcelānā

No 2017. gada 3.oktobra muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” sadarbībā ar Herendas porcelāna manufaktūru (Ungārija) un Ungārijas vēstniecību Latvijā aicina uz elegantu un niansēti smalku izstādi “Ziedu burvība Herendas porcelānā”. Īpaši izstādei veidotā kolekcija iepazīstina ar vairāk nekā 150 porcelāna priekšmetiem no plašā Herendas produktu klāsta un demonstrē neskaitāmus dekoratīvos elementus un formas – rozes, tulpes, margrietiņas, pulkstenītes un citus ziedus, kas izdzīvo savu dzīvi porcelānā un apbur ikvienu skatītāju. Izstādi papildina Herendas plakātu kolekcija un filma par manufaktūras vēsturi. 

Šī ir otrā reize, kad pasaulē viena no lielākajām porcelāna manufaktūrām ir atvedusi uz Rīgu tik vērtīgu kolekciju, kuru veido unikāli, ar roku apgleznoti meistardarbi. Lai arī jūgendstilam bija neliela vizuālā un formas ietekme uz Herend porcelānu, tomēr, attīstoties dažādiem ornamentiem un formām, tie atbilst jūgendstila stilistikai un harmoniski papildina muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” interjeru.
XIX gadsimtā porcelāns bija pieejams pārsvarā tikai aristokrātijai, kas to iegādājās Ķīnā. Tā kā priekšmeti bieži vien plīsa, toreiz nelielās Herend ražotnes īpašnieks Mors Fišers (Mór Fischer) prasmīgi atdarināja oriģinālus. Mazā darbnīca, kuru 1826. gadā nodibinājaVinceŠtingls (Vince Stingl), Fišera vadībā kļuva par plaukstošu porcelāna manufaktūru. Mors Fišers bija meistars ar smalku māksliniecisko izjūtu, un jau pavisam drīz imperatorus, karaļus un aristokrātisko aprindu pārstāvjus savaldzināja viņa izsmalcinātais, ar rokām darinātais porcelāns. 1851. gada Londonas Lielā izstāde bija nozīmīgs pagrieziena punkts ražotnes vēsturē. Karalieni Viktoriju tik ļoti iespaidoja izstādē eksponētie priekšmeti, ka viņa pasūtīja plašu galda piederumu komplektu. Pēc pirmajiem starptautiskajiem panākumiem Herend porcelāns piesaistīja vairāku prominentu klientu – Austrijas imperatora Franča Jozefa I un imperatores Elizabetes, Itālijas karaļa Viktora Emanuela II, Krievijas cara Aleksandra II, kā arī citu augstdzimušu personu – uzmanību. Pēc Mora Fišera nāves Jenē Farkašhāzi Fišers (Jenő Farkasházy Fischer) turpināja sava vectēva iesākto. Viņš ieviesa jaunās tehnoloģijas, kā arī tā saukto pâte-sur-pâte (tulk. no franču valodas – kārta virs kārtas) tehniku, kura ir izmantota dažos izstādītajos priekšmetos. XX gadsimtā Herendas porcelāna manufaktūra savā darbībā respektēja diženos pagātnes māksliniekus, saglabājot viņu garu un radot izsmalcinātas vērtības, kuras pazīst un atzīst visā pasaulē. Arī mūsdienās Herend turpina kopt savas mākslinieciskās tradīcijas. Herend porcelāns ir kļuvis par perfektas elegances un skaistuma vēstnesi 60 pasaules valstīs.

Viesojas!

2017.gada 26. septembrī muzejā "Rīgas Jūgendstila centrs" viesojās žurnālists un ceļotājs Roberts La Bua #robertlabua. Viņa rakstus var lasīt žurnālā “Long Island Pulse” (lipulse.com), portālā ETB Travel News (www.etbtravelnews.global). Ceram tur lasīt kādu rakstu par Rīgu un muzeju "Rīgas Jūgendstila centrs" !


Tradīcijas un pārmantojamība mūsdienu Slovākijas tautas mākslā

Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” sadarbībā ar Slovākijas Republikas vēstniecību Latvijā aicina iepazīt izstādi “Tradīcijas un pārmantojamība. Mūsdienu Slovākijas tautas māksla”, kas spilgti parāda atsevišķu slovāku ģimeņu no paaudzes paaudzē nodoto meistarību rotaļlietu, juvelierizstrādājumu un dekoratīvu priekšmetu izgatavošanā. Izstāde   sniedz neatkārtojamu ieskatu koka un metāla izmantošanas daudzveidībā, to sagatavojis Bratislavas Tautas mākslas centrs. 

Mūsdienu cilvēkam  bieži pietrūkst informācijas par materiāliem un instrumentiem, kas dod pamatu tautas mākslai un amatniecībai. Izstāde “Tradīcijas un pārmantojamība. Mūsdienu Slovākijas tautas māksla” veidota tā, lai katrs apmeklētājs redzētu izejmateriālu, instrumentus un sagataves, un arī gala rezultātu. Vienlaikus tas ir stāsts par tradīcijām  vairāku slovāku mākslinieku ģimeņu paaudzēs: Banduri,  Smržiki, Voleki un  Jana Majerska.
Brāļi Banduri strādā ar koku. Interesi par šo materiālu brāļi ieguvuši jau bērnībā, rotaļājoties tēva Franciska darbnīcā. Brāļi strādā līdzīgi, taču katram ir savs individuālais rokraksts- Lubomirs Bandurs cenšas izcelt koka dabisko skaistumu, kamēr Peters dod priekšroku tīrām līnijām un formu vienkāršībai, bet Vincents Bandurs rada koka skulptūras, kas attēlo tradicionālo tautas  kultūru.
Kokgriešana Slovākijā tiek uzskatīta par vīriešu profesiju, taču Jana Majerska ir lielisks piemērs, ka arī sievietes spēj radīt mākslu kokā. Viņa šo arodu pārmantoja no tēva  ̶  slavena kokapstrādes meistara Julija Katina. Janas iecienītākā no figurālām ainām ir Betlēme.
Brāļi Smržiki nāk no ģimenes, kur kalēja amats tiek pārmantots no paaudzes paaudzē. Stefanam Smržikam kalēja amata noslēpumus atklāja vectēvs.
Ar metālapstrādi Voleku ģimenē nodarbojas vairākās paaudzēs. Ladislavam Volekam piemīt augsta amatnieciska meistarība un mākslinieciska pasaules uztvere - viņš metāla loksni spēj pārveidot skaistā juvelierizstrādājumā.
 
Izstāde muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” būs skatāma no 2017. gada 28. septembra līdz 2017. gada 19. novembrim. 

Svētdien, 15. oktobrī, plkst. 12.00 Bērnu rīts muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”

Svētdien, 15. oktobrī, plkst. 12.00 muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” notiks rudens norisēm veltīts bērnu rīts. Šajā rudens dienā Čučumuižas rūķi kopā ar runci Albertu aicinās mazos muzeja apmeklētājus līdzdarboties muzikālā uzvedumā “Rudentiņš nebēdnis”. 

Oktobra uzvedums “Rudentiņš nebēdnis” vēstīs, kādas pārmaiņas vērojamas dabā, kad ir ienākusies rudens raža un sēņotāji nāk mājās no meža ar pilniem groziem. Kā varētu atšķirt ēdamas sēnes no neēdamām, ja visas sēņu cepurītes būtu vienādas? Te nāks talkā rūķis Ķērpītis, kurš sēņu cepures nokrāsos. Savukārt, kokiem kastaņu, čiekuru, riekstu pogas piešūs skrodermeistars Mezgliņš. Bet ko Kikī? Protams, salasīs visas skaistākās sēnes! Tas nekas, ja tās ir sarkanas ar baltiem punktiņiem…
Bērnu rīts piedāvā radoši un aktīvi pavadīt laiku kopā ar runci Albertu, rūķu krustmāti Kristīni un Čučumuižas rūķiem. Bērniem būs iespēja arī nofotografēties jūgendstila fotosalonā ar greznām cepurēm, spēlēt ornamentu spēli un uzcelt savu jūgendstila namu muzeja virtuālajā ekspozīcijā.
Uz pasākumu aicināti bērni vecumā no 4 līdz 8 gadiem, kā arī viņu vecāki vai pavadošās personas.
Ieejas maksa katram apmeklētājam 2.00 EUR. Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc lūdzam pieteikt dalību iepriekš, zvanot pa tālruni +371 67181465.

Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” aicina uz 20. gadsimta sākuma dzejas lasījumiem par ceriņiem

Septembrī visā Latvijā norisinās dažādi dzejas dienām veltīti sarīkojumi. Šī gada 21. septembrī plkst. 17.00 muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” norisināsies latviešu dzejas lasījumi par ceriņiem jūgendstila dzejā un prozā. Gandrīz katra latviešu literāta darbos atrodami tēlojumi par ziedoni, ko nevar iedomāties bez ceriņu smaržas un krāsām. Romantisma piestrāvoti ir 20. gadsimta sākumā tapušie Raiņa, Aspazijas, Friča Bārdas un Kārļa Skalbes dzejoļi, kuros ceriņi ir pavasara un mīlestības simbols. Ceriņi kā ziedoņa vēstnesis ir apjūsmoti arī daudzu citu dzejnieku daiļradē, tos apdziedājuši gan Biruta Skujeniece, gan Edvards Virza, gan jaunāko laiku dzejnieki, tostarp Imants Ziedonis. Literatūras pētniece Sandra Ratniece noskaidrojusi, ka ceriņus kā simbolu 20. gadsimta sākuma autori lieto, akcentējot lietvārda saistību ar darbības vārdu “cerēt”.

Līdz septembra beigām muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” skatāma izstāde “Ceriņi”. Izstādē aplūkojami ceriņiem veltīti mākslas darbi, lietišķās mākslas priekšmeti, pastkartes un fotogrāfijas, ko rotā ceriņu ziedu motīvs. Izstādē pirmo reizi eksponēti tēlnieka Gustava Šķiltera dzejoļi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, kuros mākslinieks apdzejo ceriņu reibinošo smaržu: “Zied ceriņi un ievas, viss gaiss šķiet saldi smaržo…”.

Izstādi papildina katalogs “Ceriņi”, kā arī suvenīru līnija ar krūzi un trauku komplektu, kuru ikvienam interesentam ir iespēja iegādāties muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”.

Ieeja dzejas lasījumos muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” 21. septembrī plkst. 17.00-18.00 ir bez maksas!

Mihaila Eizenšteina 150. jubilejas svinības muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”

2017. gada 5. septembrī būvinženierim un arhitektam Mihailam Eizenšteinam – 150. dzimšanas diena. Ar viņa vārdu Rīgas arhitektūrā saistās dekoratīvas ēkas, kas piesātinātas ar simboliskiem tēliem un rotājošiem elementiem. Mihaila Eizenšteina projektētās ēkas kļuvušas par Rīgas vizītkarti un ir atpazīstamas pasaulē.

No 2017. gada 6. septembra līdz 24. septembrim muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” apmeklētājiem piedāvā tuvāk iepazīties ar Mihaila Eizenšteina atstāto mantojumu:
 
* Fotoizstāde “Mihaila Eizenšteina Rīga. Diagonāles” ir mākslinieces fotogrāfes Margaritas Fedinas veltījums šai jubilejai.  Margarita Fedina ir profesionāla fotogrāfe no Maskavas, kas fotogrāfē arhitektūru un interjerus un ir fotogrāfiju autore vairāk nekā 70 grāmatām, Krievijas Fotomākslinieku savienības biedre. Rīgas jūgendstila arhitektūru Margarita Fedina fotografē jau vairāk nekā 10 gadus. Izstādē, kas apskatāma muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”, eksponēti 20 mākslinieces darbi no viņas radošā projekta “Jūgendstils. Diagonāļu kolekcija”. Tās ir fotogrāfijas ar būvinženiera Mihaila Eizenšteina projektēto ēku fragmentiem, fiksētas autores īpašā skatījumā – pa diagonāli. Šis paņēmiens radies Rīgā, un celtne Elizabetes ielā 10b bija pirmā ēka, kura tikusi šādi fotografēta.
 
* Lai tuvāk iepazīstinātu ar Mihaila Eizenšteina daiļradi, muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” sagatavojis ilustrētu bukletu “Būvinženieris Mihails Eizenšteins”. Tajā lasāms Dr.arch. Agritas Tipānes pētījums par Mihaila Eizenšteina devumu. Izdevums bagātīgi ilustrēts ar 2017. gada vasarā tapušajām Margaritas Fedinas fotogrāfijām un to papildina vēsturiski materiāli no Latvijas Nacionālā arhīva  Latvijas Valsts vēstures arhīva.
 
* Muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” apmeklētajiem tiks piedāvāta jauna, apgādā “Jumava” izdota grāmata “Rīgas dekoratīvais jūgendstils”, kuru saistībā ar Mihaila Eizenšteina 150. jubileju uzrakstījusi Sanktpēterburgas Valsts universitātes pētniece, mākslas vēsturniece Margarita Kabakči.
 
* Muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” interneta vietnē ttp://www.jugendstils.riga.lv/lat/gallery  apskatāma Mihailam Eizenšteinam veltīta izstāde Latvijas mākslas skolu audzēkņiem virtuālajā vidē  ''Augu motīvi un skulpturālie tēli Rīgas jūgendstila arhitektūrā''.
 
Mihails Eizenšteins dzimis 1867. gada 5. septembrī Ukrainā, ebreju tirgotāju ģimenē. Beidzis Sanktpēterburgas Civilo inženieru institūtu un ir ievērojamā kinorežisora Sergeja Eizenšteina tēvs. Pēc viņa projektiem Rīgā uzcelts ap 20 daudzstāvu mūra dzīvojamo namu. Lielākā to daļa – dekoratīvā jūgendstila manierē, kam tikpat kā nav analoģijas citu Rīgas arhitektu daiļradē. Viņa projektiem raksturīga dekorativitāte, neparastas logu ailu formas, lieli sieviešu galvu apveidi, spilgtu glazētu ķieģeļu vai keramikas plākšņu ielaidumi, stikla un metāla plāksnītes, liekie augšējie stāvi u.tml. Gandrīz visas nozīmīgākās pēc Mihaila Eizenšteina projektiem celtās ēkas atrodas Alberta un Strēlnieku ielas apkārtnē.

Starptautiska konference “Kultūras mantojuma digitalizācija – iespējas un izaicinājumi”

Muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs" no 2017. gada 31. augusta līdz 2017. gada 1. septembrim Starptautiskā konferencē Linšēpingā un Noršēpingā "Digital Transportation in the Cultural Heritage Sector ─ Opportunities and Challenges" dalījās ar savu pieredzi kultūras mantojuma digitalizācijā.


<< 2017 Dec >>
        01 02 03
04 05 06 07 08 09 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31