Interaktīva karte: Jūgendstils Vecrīgā

„Rīga ir skaista, es mīlu viņu,
bet – vai es pazīstu Rīgu?”
Mariss Vētra


Vecrīgas vēsture ir visas Rīgas vēsture. Tā ir vieta, kur viduslaiki satiekas ar mūsdienām. Vecpilsētā sadzīvo laicīgā un garīgā vara – šeit pamīšus atrodas ministrijas un mākslinieku darbnīcas, biroji un kafejnīcas, bankas, saloni un galerijas, kā arī antikvariāti un krodziņi. Daudzie gadsimti ir atstājuši pēdas Vecrīgas sejā, veco ēku vietā tagad slejas jaunas, bet katrs no daudzajiem gadu simtiem – arī jūgendstils – ir atstājis savas zīmes. Vecrīgā ir daudz brīnišķīgu jūgendstila celtņu, kas kādreizējās viduslaiku pilsētas vaibstos ienes krāsainību un romantiku.

1. Īres nams ar veikaliem Teātra ielā 9

1903.–1904., Arhitekts Arhitekti Heinrihs Šēls, Fridrihs Šefels
Eklektiski dekoratīvā jūgendstila celtne, kuras īpašnieks bija grāmatu un senlietu tirgotājs K. Zihmanis. Nama fasāžu dekoratīvajā noformējumā izmantoti eklektismam raksturīgi skulpturālie dekori, piemēram, gliemežvāku un augu vītņu motīvi, kā arī dažādi ģeometriskie ornamenti. Īpaši akcentēts ir ēkas stūra tornis ar izvirzītu balkonu, kuru uz saviem pleciem tur puskailu un muskuļainu atlantu tēli. #

2. Īres nams ar veikaliem Kalēju ielā 23

1903., Arhitekts Arhitekts Pauls Mandelštams
Mākslinieciski elegantākā eklektiski dekoratīvā jūgendstila celtne Vecrīgā, kas izceļas ar greznu fasādes noformējumu. Ēkas centrālais akcents ir stūra erkers, kuru apņem kastaņkoka lapotne, kas rotāta ar ziedu motīviem. Erkera centrā – apzeltīts saules dekors, kas dažādās variācijās vērojams daudzu Rīgas jūgendstila ēku fasādēs – tas simbolizē dzīves uzplaukumu, atjaunotni un savā ziņā arī raksturo šo vēsturisko laika posmu Rīgā. #

3. Īres nams ar veikaliem Audēju ielā 7

1899, Arhitekts Arhitekti Alfrēds Ašenkampfs, Maksis Šervinskis
Viena no pirmajām jūgendstila ēkām Rīgā, kas piederēja grāmatu izdevējam Aleksandram Grossetam. Ēka ir klasisks dekoratīvā jūgendstila piemērs ar asimetrisku fasāžu kārtojumu, kas pilnībā atbilst ēkas plānojumam. Celtnes fasādi rotā stilizētu augu – īrisu, pieneņu, vilkuvāļu – motīvi. Audēju ielas fasādē tos papildina stilizēts ābeles cilnis – radošā spēka simbols. Ābeles zaros slēpjas āboli, kas simbolizē bagātību, ražību un labklājību. Ēkas fasādi grezno arī neliels erkers, kam abās pusēs novietoti maskaroni ar kliedzienā pārsteigtām sejām. #

4. Sinagoga Peitavas ielā 6/8

1902.–1904., Arhitekts Arhitekti Hermanis Zeiberlihs, Vilhelms Neimanis
Pagājušā gadsimta sākumā ebreju kopiena sinagogas celtniecībai iegādājās zemes gabalu pašā Rīgas sirdī – Vecrīgā, Peitavas ielā. Dievnams ir izvietots ar garenfasādi gar Peitavas ielu, kas atbilst ebreju sinagogu orientācijai. Sinagogas mākslinieciskajā noformējumā ir izmantoti jūgendstila dekoratīvie motīvi ar Ēģiptes arhitektūras formu elementiem, kas piešķir ēkai īpašu krāšņumu. Tās galveno fasādi rotā palmu zaru motīvi un Dāvida zvaigzne. #

5. Universālveikals Šķūņu ielā 4

1911, Arhitekts Arhitekts Pauls Mandelštams
Ēkas arhitektoniskajā veidolā apvienoti neoklasicisma un stateniskā jūgendstila elementi. Ieejas portālu rotā bērnu figūras, kas parasti simbolizē starpniekus starp garīgo un materiālo pasauli. Kāpņu telpas logus rotā jūgendstila vitrāžas. Tagad ēkā atrodas biroju telpas.#

6. Īres nams ar veikaliem Šķūņu ielā 10/12

1902., Arhitekts Arhitekti Heinrihs Šēls, Fridrihs Šefels
Dekoratīvā jūgendstila ēka, kuras īpašnieks H. Detmanis bija sekmīgs uzņēmējs – viens no akciju sabiedrības „Union” īpašniekiem. #

7. Īres nams ar veikaliem Tirgoņu ielā 4

1900., Arhitekts Arhitekti Heinrihs Šēls, Fridrihs Šefels
Dekoratīvā jūgendstila ēka, kuras īpašnieks arī bija H. Detmanis. Tā celta eklektisma stilistikā, izmantojot jūgendstila dekoratīvos elementus. #

8. Īres nams ar veikaliem Meistaru ielā 10

1909., Arhitekts Arhitekts Fridrihs Šefels
Ēkas apjomu, kas atgādina viduslaiku cietoksni, rotā divi simetriski stūra torņi, virs kuriem izvietotas kaķu figūras.#

9. Biroju nams Vaļņu ielā 2

1911., Arhitekts Arhitekts Edgars Frīzendorfs
Kādreizējais Vidzemes guberņas lauksaimnieku savstarpējās palīdzības biedrības kantoru nams, kas celts stateniskā jūgendstila stilistikā.#

10. Banka Smilšu ielā 3

1910., Arhitekts Arhitekti Arturs Mēdlingers, Hermanis Zeiberlihs
Ēka celta kā Ziemeļu banka stateniskā jūgendstila stilistikā. Nama fasādi rotā dekoratīvi ornamentāli ciļņi, kuros simboliski atspoguļota ideja par darbu un tā rezultātiem un banku kā labklājības simbolu.#

11. Biroju un dzīvokļu nams ar veikaliem Smilšu ielā 10

1910., Arhitekts Arhitekts Ernests Pole
Ēka ir vēlā jūgendstila piemērs, kuras dekoratīvajā noformējumā izmantoti neoklasicisma dekori.#

12. Īres nams ar veikaliem Smilšu ielā 8

1902., Arhitekts Arhitekti Heinrihs Šēls, Fridrihs Šefels
Eklektiski dekoratīvā jūgendstila ēka, kuras fasādes bagātīgi rotātas ar tēlniecības darbiem, kas ir tēlnieku Sigismunda Oto un Osvalda Vasila darbi. #

13. Īres nams ar veikaliem Smilšu ielā 2

1902., Arhitekts Arhitekts Konstantīns Pēkšēns
Viens no Rīgas jūgendstila arhitektūras labākajiem paraugiem. Tās fasādes apdarē izmantots gan sarkanais ķieģelis un apmetums, gan krāsainas flīzes.#

14. Banka Smilšu ielā 6

1912., Arhitekts Arhitekts Vilhelms Bokslafs
Kādreizējā Rīgas Pirmā savstarpējās kredītbiedrības banka celta racionālā jūgendstilā, izmantojot neoklasicisma rotājumus.#

15. Biroju nams Smilšu ielā 1/3

1906., Arhitekts Arhitekts Nikolajs Proskurņins
Kādreizējais Krievijas apdrošināšanas sabiedrības „Rossija” nams, kas celts pēc Pēterburgas arhitekta N. Proskurņina projekta.#

16. Banka Doma laukumā 8

1913., Arhitekts Arhitekts Pauls Mandelštams
Tas ir kādreizējais Rīgas komercbankas nams, kas celts neoklasicisma stilā. #

17. Īres nams ar veikaliem Jaunielā 25/29

1903., Arhitekts Arhitekts Vilhelms Bokslafs
Mūrnieku amata meistara un būvuzņēmēja Ludviga Neiburga nams, kura celtniecībā izmantoti eklektisma un jūgendstila elementi.#

18. Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs Palasta ielā 4

Ekskursijas noslēgumā ieteicams apmeklēt Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeju, kas ir viens no vecākajiem muzejiem Eiropā.#