Interaktīva karte: Rīgas Jūgendstila pērles

Šo rajonu nereti dēvē par kluso centru. Tas tieši piekļaujas Bulvāru lokam, taču te nav lielpilsētas burzmas un kņadas. Te nav daudz veikalu, bet ir liela jūgendstila arhitektonisko formu daudzveidība. Kopumā viengabalaini noskaņotā, blīvā kapitālā apbūve lielākoties radusies 20. gadsimta sākumā līdz tam tikpat kā neapbūvētā vietā. Te atrodas arī slavenā Alberta iela, kur jūgendstila ornamentālo rotājumu spēle vietām pāraug īstā uguņošanā, bet solīdi atturīgā, vienīgi pelēkā toņu gammā ieturētā nacionālā romantisma nopietnība spēj būt pārsteidzoši krāsainā. (J. Krastiņš)

1. Īres nams ar veikaliem Kronvalda bulvārī 10

1907, Arhitekts Arhitekti Konstantīns Pēkšēns un Eižens Laube
Ēka piederēja arhitektam K. Pēkšēnam, un tā celta pēc projekta, ko viņš izstrādāja kopā ar arhitektu E. Laubi. Nams veidots tipiskās nacionālā romantisma formās, fasāžu apdarē lietojot bagātīgu dažādu būvmateriālu klāstu un izmantojot latviešu tautas etnogrāfisko rakstu motīvus.#

2. Īres nams Vīlandes ielā 2 un Rūpniecības ielā 1

1903, Arhitekts Arhitekts Rūdolfs Cirkvics
Ēkas fasādes pavērstas pret divām paralēlām ielām – Vīlandes ielu un Rūpniecības ielu. Tās veidotas līdzīgā eklektiski dekoratīvā kompozīcijā, izmantojot analogus jūgendstila ornamentālās izteiksmes līdzekļus – maskas, augu motīvus un ģeometriskas formas.#

3. Īres nams Vīlandes ielā 4

1908, Arhitekts Arhitekts Konstantīns Pēkšēns
Ēka celta racionāli lietišķās jūgendstila formās. Tās fasādei ir simetriska kompozīcija, ko akcentē erkeri. Pirmā stāva noformējumā izmantots pelēcīgs graudains apmetums, bet pārējo stāvu apdarei lietots gaišs, gluds apmetums. Fasādes dekoratīvajā noformējumā izmantoti stilizēti augu valsts motīvi. Centrālā erkera zelminī izvietots dekoratīvais cilnis ar sievietes galvas atveidu. #

4. Īres nams Vīlandes ielā 10

1908, Arhitekts Arhitekts Konstantīns Pēkšēns
Nacionālā romantisma celtne ar asimetrisku fasādes kompozīciju. Ēkas apdarē lietoti rusti, kā arī dažādas krāsas un faktūras apmetums. Tās akcents ir erkers, ko rotā cilnis ar klasisku sižetu – dejojošas meitenes ar ziedu vijām, gans un satīrs. Virs tā atrodas monumentālā dzega, ko rotā izteiksmīgs cilnis ar vīnogu motīviem. Ēkas ieeja ir veidota atslēgas cauruma formā, un tās dekoratīvajā noformējumā ir izmantots ģeometrisks dekors.#

5. Īres nams Vīlandes ielā 11

1899–1900, Arhitekts Arhitekts Rūdolfs Cirkvics
Ēkas būvprojekts ar piesātinātās neobarokāla eklektisma formās veidotām fasādēm apstiprināts 1899. gadā. Fasāžu arhitektūra nedaudz mainīta būvdarbu gaitā, mākslinieciskajā kompozīcijā iekļaujot atsevišķus jūgendstila dekoratīvos elementus. Īpaši raksturīga ir durvju ieejas portāla apdare atslēgas cauruma formā. #

6. Īres nams Vīlandes ielā 14

1909, Arhitekts Arhitekts Konstantīns Pēkšēns
Stateniskā jūgendstila ēka, kuras fasāžu dekoratīvajā noformējumā izmantoti neoklasicisma motīvi. Ēkas fasādes vērstas pret Vīlandes ielu un Vidus ielu. Mākslinieciski piesātinātāka ir Vidus ielas fasāde, kuras ciļņu dekoratīvajā noformējumā izmantots bites motīvs, kas ir strādīguma un čakluma simbols. #

7. Īres nams Vīlandes ielā 16

1910, Arhitekts Arhitekts Konstantīns Pēkšēns
Stateniskā jūgendstila celtne ar izteiksmīgu siluetu, kuras fasāžu noformējumā izmantoti nacionālā romantisma elementi. Tās fasādes izvietotas pret divām ielām – Vīlandes ielu un Vidus ielu, iezīmējot ēkas un ielu stūri ar pusapaļu torni, ko vainago kupols. #

8. Īres nams Vidus ielā 11

1909, Arhitekts Arhitekts Konstantīns Pēkšēns
Askētiska jūgendstila ēka, kuras fasādes visā to laukumā klāj rupji fakturēts apmetums, tikai ieejas aili aptver tipisks jūgendstila ornaments ar ziedu un lapu vijumiem un ģeometriskām figūrām. #

9. Īres nams Rūpniecības ielā 13

1909, Arhitekts Arhitekts Konstantīns Pēkšēns
Ēka ar stateniskā jūgendstila izteiksmē veidotām fasādēm, kuru arhitektoniskajā apdarē ievīti etnogrāfisku un ornamentu ciļņi.#

10. Īres nami

Rūpniecības ielā 11. Arhitekts Artūrs Medlingers, 1910. Rūpniecības ielā 9. Arhitekts Konstantīns Pēkšēns, 1910. Rūpniecības ielā 7. Arhitekts Artūrs Medlingers, 1911. Rūpniecības ielā 5. Arhitekts Artūrs Medlingers, 1911. Jūgendstila ēku grupa, kuras fasāžu arhitektūrā atspoguļojas gan nacionālā romantisma, gan stateniskā jūgendstila iezīmes. #

11. Īres nams Rūpniecības ielā 3

1908, Arhitekts Arhitekts Konstantīns Pēkšēns
Ēka ir raksturīgs stateniskā jūgendstila piemērs ar perfektu, detalizētu apjomu plastiku. Visnotaļ bagātīgie, elegantie un ornamentālie ciļņi pilnīgi iekļauti fasādes arhitektoniskajā pamatformā.#

12. Īres nams Rūpniecības ielā 1

1903, Arhitekts Arhitekts Rūdolfs Cirkvics
Ēkas fasāde identiska fasādei Vīlandes ielā 2, taču to rotā apaļskulptūra – sievietes figūra ar liru rokās, kas simbolizē mākslu un daili. #

13. Īres nams Elizabetes ielā 13

1904, Arhitekts Arhitekts Konstantīns Pēkšēns
Ēka ir elegants jūgendstila akcents Bulvāru loka ārējā perimetra eklektiskajā apbūvē. Spēcīgi artikulēto apjomu vainago vairāki zelmiņi, kuru kontūras stilizētas vācu renesanses formās, bet virsmas aizpildītas ar jūgendstila ornamentālajā izjūtā veidotiem dekoratīviem ciļņiem. Līdzīgi ciļņi veidoti arī atsevišķās ailu starpās. Katrā stāvā atšķirīgais logu ailu kārtojums atbilst atšķirīgam dzīvokļu lielumam un telpu izkārtojumam.#

14. Īres nams Elizabetes ielā 23

1903, Arhitekts Arhitekts Hermanis Hilbigs
Elegantā, strukturāli skaidrā un žilbinošiem jūgendstila dekoratīviem ciļņiem meistarīgi rotātā ēkas fasāde veidota, izmantojot Berlīnes arhitekta Alberta Gīzekes skices. Labi saglabājušās un restaurētas daudzas autentiskās apdares detaļas – durvju vērtnes un apmales, stuka ciļņi griestos un izsmalcinātu augu ornamentu vitrāžas kāpņu telpā. 2004. gadā ēka pēc arhitekta E. Treimaņa projekta pārveidota Aizkraukles bankas vajadzībām.#

15. Īres nams Elizabetes ielā 6

1901, Arhitekts Arhitekts Hermanis Hilbigs
Šīs ēkas eklektiskajā arhitektoniskajā apdarē vairākas maskas veidotas jūgendstila izteiksmē, bet metāla režģos ieejas durvju vērtnēs un ieejas halles logos izmantoti jūgendstila raksturīgie ornamenti – viļņainā „pātagas cirtiena” līnija un stilizēti augu motīvi. #

16. Īres nams Elizabetes ielā 33

1901, Arhitekts Būvinženieris Mihails Eizenšteins
Ēka, kas ar savu krāšņi dekorēto fasādi pamanāma jau iztālēm, ir pirmais būvinženiera M. Eizenšteina mēģinājums izmantot modē nākušos jūgendstila ornamentālos motīvus. Atsevišķas jūgendstilam raksturīgās dekoratīvās maskas, stilizēti augi un ģeometriskas formas iekļautas piesātināti ritmiskā eklektisma kompozīcijā, kurā izmantoti gandrīz visu iepriekšējo vēsturisko stilu – gan romānikas, gan renesanses, gan baroka un klasicisma – elementi. #

17. Īres nams Elizabetes ielā 10a

1903, Arhitekts Būvinženieris Mihails Eizenšteins
Būvprojektu šai ēkai tipiskās eklektisma formās bija izstrādājis K. Pēkšēns. Jau būvdarbu laikā M. Eizenšteins tās fasādi ietērpa neparasti bagātīgā un krāšņā jūgendstila ornamentu rotā, bet augšējā stāvā izveidoja lielu, efektīgu aili atslēgas cauruma formā. Vairākos dekora elementos iepītais lapu atsperes motīvs asociējas ar M. Eizenšteina darba vietu. Viņš bija Vidzemes guberņas valdes Satiksmes ceļu nodaļas priekšnieks.#

18. Īres nams Elizabetes ielā 10b

1903, Arhitekts Būvinženieris Mihails Eizenšteins
Tikpat bagāta ornamentālā būvplastika fasādes apdarē ir arī ēkai Elizabetes ielā 10b. Sevišķi izceļas masku, pāvu, skulpturālo galvu un ģeometrisko figūru kompozīcija fasādes vainagojumā, kā arī ar zilām keramikas plātnītēm iesegtie fasādes laukumi augšējos stāvos. Šī fasāde projektēta, pārkopējot un papildinot Leipcigas arhitektu Georga Vinšmaņa un Hansa Kocela fasādes zīmējumu, kas bija publicēts Pēterburgā izdotā fasāžu zīmējumu krājumā. Ēka un krāšņi rotātā kāpņu telpa restaurēta 2000. gadā.#

19. Īres nams Antonijas ielā 8

1903, Arhitekts Arhitekts Konstantīns Pēkšēns
Ēkas elegantajā jūgendstila fasādē izceļas iespaidīgs ieejas akcents ar spārnotiem pūķiem zem erkera. Pa pusi līmeņa nobīdītās logu ailas atspoguļo ēkas iekšējo telpisko struktūru: erkerā atrodas kāpņu starplaukumiņi. Atturīgo skulpturālo rotājumu klāstā ir arī dažādu citu dzīvu būtņu un augu motīvu stilizācijas.#

20. Īres nams Alberta ielā 1

1901, Arhitekts Arhitekti Heinrihs Šēls un Fridrihs Šefels
Viena no pirmajām jūgendstila ēkām Rīgā. Fasādes bagātīgi rotā virkne jūgendstila ornamentālajā izteiksmē veidotu dekoratīvu ciļņu.#

21. V. Boguslavska īres nams Alberta ielā 2a

1906, Arhitekts Būvinženieris Mihails Eizenšteins
Viena no pēdējām eklektiski dekoratīvā jūgendstila ēkām, kas uzcelta Rīgā. Pie ēkas ieejas izvietotas divas sfinksu figūras, kas simboliski sargā šo namu. Jūgendstila mākslā bieži vien izmantoti ēģiptiešu motīvi. Viens no iecienītākajiem tēliem bija sfinksa, kas tika uzskatīta par saules simbolu un kalpoja kā aizsargājošs elements.#

22. Īres nams Alberta ielā 2

1906, Arhitekts Būvinženieris Mihails Eizenšteins
Eklektiska dekoratīvā jūgendstila celtne, kuras fasādi akcentē divi erkeri. Virs ieejas vārtiem izvietoti sieviešu galvu maskaroni. Ēkas fasādi rotā ģeometriski ornamenti. Ēku noslēdz atika ar bagātīgu dekoratīvo elementu klāstu.#

23. A. Ļebedinska īres nams Alberta ielā 4

1904, Arhitekts Civilinženieris Mihails Eizenšteins
Viselegantākā un mākslinieciski visoriģinālākā eklektiski dekoratīvā jūgendstila ēka. Tās simetrisko kompozīciju akcentē centrālais rizalīts, kuru vainago tālu izvirzīta, liekta, no profilēta metāla izgatavota un uz metāla kronšteiniem balstīta dzega. Atiku virs dzegas rotā trīs medūzu galvas ar kliedzienā pavērtām mutēm.#

24. A. Ļebedinska īres nams Alberta ielā 6

1903, Arhitekts Būvinženieris Mihails Eizenšteins
Eklektiski dekoratīvā jūgendstila ēka ar simetrisku fasādes kompozīciju. Ekspresīvās fasādes noformējumā lietots sarkanais ķieģelis un gaišais apmetums, ko rotā bagātīgi dekoratīvie elementi. Virs ieejas vārtiem trīs izteiksmīgas maskaroni, kas simbolizē cilvēka dzīves gaitu.#

25. Īres nams Alberta ielā 8

1903, Arhitekts Būvinženieris Mihails Eizenšteins
Viena no izteiksmīgākajām eklektiski dekoratīvā jūgendstila ēkām ar piesātinātu fasāžu dekoratīvo apdari. Visgreznākā ēkas daļa ir centrālais rizalīts, kas asociējas ar koku, kura augšējās daļas lapotnē izvietota lauvas galva, kas ir spēka un varenības simbols. #

26. Īres nams Alberta ielā 7

1908, Arhitekts Arhitekts Hermanis Hilbigs
Ēkas eklektiskajā, neorenesanses stilistikā veidotajā fasādē atsevišķu ornamentālo ciļņu izvietojums atgādina jūgendstila dekoratīvās formveides paņēmienus.#

27. Īres nams Alberta ielā 11

1908, Arhitekts Arhitekts Eižens Laube
Šis nams ir viens no nacionālā romantisma arhitektūras un arī ēkas autora arhitekta E. Laubes daiļrades simboliem. Kad 1908. gadā tika apstiprināts ēkas būvprojekts, E. Laube žurnālā „Zalktis” publicēja programmatisku rakstu „Par būvniecības stilu”. Tajā viņš aicināja studēt tautas lietišķo mākslu un „nogremdēties mūsu senču garā”, lai pēc tam šis gars „atjaunotā, spēcīgākā veidā” pārņemtu „katru no mums un visu mūsu dzīvi, mūsu darbus”.#

28. Īres nams Alberta ielā 12

1903, Arhitekts Arhitekti Konstantīns Pēkšēns un Eižens Laube
Ēka bijusi arhitekta K. Pēkšēna personīgais nams. Projekta izstrādē piedalījies arī E. Laube, kas tolaik vēl bija arhitektūras students. Ēka izceļas ar ārkārtīgi spēcīgu apjomu plastiku un izteiksmīgu siluetu. Tai ir vairāki tālu izvirzīti rizalīti, erkeri, balkoni, lodžijas, zelmiņi, stūra tornis un masīvi ieejas portāli. Izmantoti atsevišķi renesanses vai viduslaiku arhitektonisko formu motīvi, taču celtnes koptēls tuvs nacionālajam romantismam.#

29. Īres nams Alberta ielā 13

1904, Arhitekts Būvinženieris Mihails Eizenšteins
Abu fasāžu centrālos rizalītus virs dzegas vainago skulpturāliem ciļņiem piesātināti vairākpakāpju zelmiņi, kas aizpildīti ar visdažādāko izteiksmju maskām, pūķiem, kartušām, taisnām un liektām līnijām, apļiem un citām ģeometriskām figūrām. Centrālā maska ar starojošo diadēmu ir brīvības, saules vai uzvaras simbols. #

30. S. Mitusova privātskola Strēlnieku ielā 4a

1905, Arhitekts Būvinženieris Mihails Eizenšteins
Ēka ir jūgendstila eklektiskā, ekstrēmi dekoratīvā novirziena paraugs ar pārbagātu dažādu būvplastisko elementu lietojumu fasāžu apdarē. Tuvplānā šīs ēkas fasāde patiesi žilbina ar rotājumu pārpilnību, kurā tradicionālo vēsturisko stilu formu kārtojumu caurauž visdažādākajās kombinācijās savietoti jūgendstila motīvi. Kādreizējā privātskola Strēlnieku ielā 4a padomju laikā izmantota kā kopmītne. 1993. -1994. gadā ēka pārveidota Rīgas Ekonomikas skolas vajadzībām. Tās fasāde restaurēta, bet no iekštelpu apdares saglabātas tikai atsevišķas detaļas. #

31. Īres nams Strēlnieku ielā 2

1911, Arhitekts Arhitekts Mārtiņš Nukša
Elegants jūgendstila piemērs, kura dinamiskajā apjomu kārtojumā izceļas divu augstu, kopā sakļautu kubiskas formas torņu grupa un ar rizalītu sabloķētie balkoni. Šī formu izteiksme ir tiešs 20. gadsimta divdesmito gadu funkcionālisma jeb modernās kustības priekšvēstnesis. #