Atspoguļo Rīgas arhitektu mēģinājumus radīt īpatnēji latvisku arhitektūru. Šis jūgendstila novirziens uzplauka starp 1905. un 1911. gadu. Kā iedvesmas avots noderēja tautas koka celtniecības paraugi un tautas lietišķā māksla. Latviešu arhitekti īpašu vērību veltīja īstu, dabisku būvmateriālu lietojumam. Nacionālā romantisma celtnēm raksturīga zināma formu smagnējība, monumentāls cēlums, stāvi jumti, logailas ar noslīpinātām augšdaļām un eleganti etnogrāfisku motīvu rotājumi, kuri lietoti visai atturīgi un dažkārt pārveidoti vispārējai jūgendstila estētikai atbilstošos, noapaļoti plastisku formu rakstos. Vismaz katra trešā vai ceturtā jūgendstila celtne Rīgā vairāk vai mazāk pieskaitāma nacionālajam romantismam. Mākslinieciskajā kompozīcijā nereti apspēlēti konstruktīvie elementi – metāla pārsedzes, balstsiju gali u. tml. Ievērojamākie meistari: E. Laube, K. Pēkšēns, A. Vanags, A. Malvess. Sastopams arī vietējo vācbaltiešu arhitektu daiļradē.
Autors Jānis Krastiņš