Stateniskais jūgendstils
Viens no raksturīgākajiem formālajiem novirzieniem Rīgas jūgendstila arhitektūrā. Ēku fasādēs pakāpeniski izzūdot romantiski stilizētiem motīviem, tas izplatījās pēc 1906. gada. Ēku māksliniecisko veidolu nosaka uzsvērti vertikāli fasāžu kompozīcijas elementi. Tie ir spēcīgi artikulēti erkeri un reljefas, no pamatplaknes izvirzītas joslas, kas paceļas vairāku stāvu augstumā. Ornamentālie rotājumi aizņem ailstarpes starpstāvu pārsegumu līmeņos, pilnīgi iekļaujoties fasāžu arhitektoniskajā pamatformā un vienlaikus izceļot kompozīcijas vertikalitāti. Stateniskā jūgendstila celtnes veido vairāk nekā trešdaļu no visa daudzveidīgā Rīgas jūgendstila mantojuma. Vietām tās pilnīgi nosaka apkārtējās pilsētvides tēlu (Brīvības, Ģertrūdes, Aleksandrqa Čaka u.c. ielās). Visplašāk pārstāvēts J. Alkšņa, E. Laubes, B. Bīlenšteina, O. Bāra, P. Mandelštama u.c. arhitektu darbos.
Autors Jānis Krastiņš