Vita Banga
 
Vita Banga 1982. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu. 1999. gadā ieguva Latvijas Mākslas akadēmijas mākslas maģistra grādu mākslas zinātnes nozarē.
 
No 1974. līdz 1989.gadam V. Banga strādāja Kultūras Ministrijas Muzeju un kultūras pieminekļu zinātniski pētnieciskajā padomē (no 1975. gada par Māksla pieminekļu nodaļas vecāko zinātnisko līdzstrādnieci). Kopš 1992. gada strādā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI) par Mākslas pieminekļu nodaļas vecāko speciālisti, no 2000. gada par Rīgas pilsētas mākslas pieminekļu valsts galveno inspektori. 2003.-2005. gadā darbojās „Lattelekom” interneta «Apollo» portālā kultūras sadaļā „Laiks un telpa” kā galvenā redaktore.
 
V. Banga ir vairāk nekā 200 publikāciju autore laikrakstos un žurnālos. Piedalījās autoru kolektīvu darbā izdevumiem Latvijas Padomju Enciklopēdija (sēj. Nr.1-10, raksti par Latvijas kultūras pieminekļiem, 1981-1987); raksti par Rīgas kultūras pieminekļiem enciklopēdijai "Rīga" (1988) un jaunās Latvijas enciklopēdijas I-IV sējumiem (2000-2006).
Grāmatu krājumu „Latvijas Nacionālā opera” (2000), „Rīgas arhitektūra. Stili, ēkas, interjeri 21.gadsimtā” (2000),  „Rīgas laiks attēlos” (kopā ar J.Lejnieku 2000), „Nacionālais teātris” (2004), „ Ārlietu ministrijas nams” 2009., „ Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Rīgā” 2010. līdzautore. Aktīva mākslas zinātnieku konferenču un semināru dalībniece, plašāk pētītas tēmas – "Rīgas kafejnīcu interjeri 19.gs.-20.gs. 30-tie gadi.” un "Latvijas interjera māksla 20.gs.s. un 20.- 30. gados,"  arhitektes Marta Staņas daiļrade.
 
Kopš 1997.gada V. Banga darbojusies arī kā kuratore Latvijas Arhitektūras muzejā, izstādes  "Oficiālā arhitektūra un tradicionālā māksla. A.Birkhāns un K.Sūniņš." (1997); "Pauls un Haralds Kundziņi - nacionālie romantiķi" (1998); "Prāts un jūtas. A.Birzenieks un P.Bērzkalns" (1999); "Eižens Laube" (kopā ar J.Lejnieku, 2000); "Marta Staņa - modernisma romantiķe" (2005) un "Art Deco Latvijā" (autoru kolektīvā, 1999, Lietišķi dekoratīvās mākslas muzejā). Viena no pirmajām Latvijā pievērsusies arhitektu iemūžināšanai TV dokumentālās filmās - "Arhitekte Marta Staņa" un "Arhitekts Andris Kronbergs" scenāriju autore.